Some elaborations on the neural correlates of consciousness
Lasot R. Linasa et al. pētījumu [1] par rezonanto kortikotalāmisko atgriezenisko saiti kā vienu no centrālajiem kognīcijas metaprocesa elementiem, es visai piepeši sapratu, cik precīzi viņa izvirzītā teorija saskan un papildina manas personiskās kontemplācijas par prāta un apziņas iedabu un funkcionalitāti. Tālāk sekojošais ir šo pārdomu iespaidā radušamies hipotēzes pirmais un šī ieraksta nolūkiem saīsinātais uzmetums, un ko, R. Linasa izvirzītās shēmas klātbūtnē, varētu glosēt aptuveni šādi - smadzenēs eksistē divas masīvas informācijas plūsmas, ērtuma labad sauksim tās pēc to galamērķiem par attiecīgi korteksa-talāma un korteksa-hipokampa plūsmām, un šī dubultā informācijas straume, kopā ar ienākošajiem datiem no uztveres kodoliem, varētu veidot, pēc mana novērtējuma, aptuveni 70-90% tā I/O funkciju kopuma, kas parasti tiek atpazīti kā augstākās kārtas kognitīvie fenomeni (pārējo, pēc šāda modeļa, veido mijiedarbība starp to un šaurāk specializētiem funkcionālajiem apgabaliem un saitēm smadzeņu struktūrā un starp to un perifēro nervu sistēmu (abi spinotalāmiskie ceļi u.c.)).
Which may, I suppose, require some explanation and elaboration.
Es kopumā pārstāvu paternisma filosofijā izvirzīto hipotēzi par to, ka vispārīgajā gadījumā prāta kā sistēmas paternu telpā dominē divi spēcīgi, koeksistējoši metaatraktori - hierarhiska, strukturāla paternu atpazīšanas, reakcijas un kontroles sistēma un heterarhiska, “plakana” asociatīvās atmiņas sistēma. Izsakoties maksimāli īsi, abiem šiem paterniem, pēc manām domām, eksistē atbilstoši neirālie korelāti smadzeņu garozā. Par šādiem korelātiem, pēc manām domām, var uzskatīt abus neokorteksa savstarpēji perpendikulāri orientētos organizācijas līmeņus - attiecīgi slāņveida struktūru (konceptuāli neokorteksa slāņveida struktūrā var atpazīt sešus atsevišķus slāņus, kas veido tā “horizontālo” uzbūvi) un piramidālo neironu veidotās kortikālās kolonnas. Sākotnējais pieņēmums ir tāds, ka korteksa-hipokampa plūsma vada un veido simboliskās informācijas apstrādi, kodēšanu un dekodēšanu, nodrošina ar atmiņu veidošanos saistīto neirālās topoloģijas procesu kontroli un kognitīvo procesu gramatikas izdalīšanu no neironu tīkla haotiskās dinamikas. Korteksa-talāma plūsma kopā ar TCT (talāms-kortekss-talāms) cilpām, savukārt, var tik uzskatīta, turpinot Linasa et al. pētījumos aizsāktās idejas, par centrālo mehānismu tādos augstākās kārtas kognitīvajos procesos, kā subjektīvās un kvalitatīvās pieredzes formēšana, fenomenālā “Es” un ar to saistītās self-awareness modalitātes veidošanās, paternu atpazīšana un abstrakcija ārējā un iekšējā (t.i., ar pašu smadzeņu/prāta darbību saistītajā) paternu telpā un, iespējams, arī daļa no procedurālās informācijas kodēšanas/dekodēšanas funkcijām. Centrāls ir šīs teorijas falsificējamības apstāklis, pie tam, ciktāl esmu kompetents spriest, tajā nav iesaistīta nepieciešamība pēc jelkāda veida technical breakthroughs. Šim uzmetumam ir gaidāmi papildinājumi, man šībrīža iespēju robežās turpinot pētīt un attīstīt augstāk aplūkoto shēmu un precizējot dažādos tās šobrīd neskaidros aspektus.
[1] R. Llinás, U. Ribary, D. Contreras & C. Pedroarena, The neuronal basis for consciousness, 1998
P.S. Feel free to ask literally anything that would be unclear about this - atzīstu, ka šoreiz es pat neesmu centies šo, visai steidzīgi ieskicēto, uzmetumu glosēt populārākā valodā vai vieglāk uztveramā formā, mea culpa un viss tas.
